strūdzinieks
strūdzinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strūdzinieks | strūdzinieki |
| Ģen. | strūdzinieka | strūdzinieku |
| Dat. | strūdziniekam | strūdziniekiem |
| Akuz. | strūdzinieku | strūdziniekus |
| Lok. | strūdziniekā | strūdziniekos |
strūdziniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strūdziniece | strūdzinieces |
| Ģen. | strūdzinieces | strūdzinieču |
| Dat. | strūdziniecei | strūdziniecēm |
| Akuz. | strūdzinieci | strūdzinieces |
| Lok. | strūdziniecē | strūdziniecēs |
1.Viens no cilvēkiem, kas, ejot gar krastu, vilka ūdens transportlīdzekli, parasti strūgu, vai airēja to (16. gs. b.-20. gs. sāk.).
2.neaktuāls, sarunvaloda Lēts stiprināts vīns (parasti "Volgas vīns"; PSRS laikā).
Avoti: LLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vilks sevi līdzi kā Volgas strūdzinieku, turpinot cilvēkos smaidīt.
- — Vai tad šis kāds katordznieks vai strūdzinieks.
- Amatnieki, strūdzinieki, zvejnieki, strādnieki...
- Un tāda roka kā strūdziniekam!
- Caurbraucošie strūdzinieki un plostnieki gadā izdzēruši 8000 spaiņu degvīna.