strutainums
strutainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strutainums | strutainumi |
| Ģen. | strutainuma | strutainumu |
| Dat. | strutainumam | strutainumiem |
| Akuz. | strutainumu | strutainumus |
| Lok. | strutainumā | strutainumos |
1.Vispārināta īpašība → strutains1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → strutains2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV