strupaste
strupaste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strupaste | strupastes |
| Ģen. | strupastes | strupastu |
| Dat. | strupastei | strupastēm |
| Akuz. | strupasti | strupastes |
| Lok. | strupastē | strupastēs |
formā: daudzskaitlis Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, ~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Stabili vārdu savienojumiAustrumeiropas strupaste. Krūmāju strupaste.
- Austrumeiropas strupaste taksons — strupastu ģints suga ("Microtus rossiaemeridionalis syn. Microtus subarvalis"), kas klasifikācijā 1972. g. nodalīta no lauka strupastes kā patstāvīga suga
- Krūmāju strupaste taksons — tumšā strupaste
- Lauka strupaste taksons — strupastu ģints suga ("Microtus arvalis")
- Tumšā strupaste taksons — strupastu ģints suga ("Microtus agrestis")
- Ūdeņu strupaste taksons — ūdensžurka ("Arvicola terrestris")
Avoti: LLVV, LD
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Strupastes ir viens no galvenajiem dzīvniekiem, kas pabaro ērču mazuļus.
- Zem irdenā sniega patīk darboties grauzējiem, visbiežāk – lauku strupastēm.
- Tie ir strupastes, susliki, ciršļi, peles un žurkas.
- Peļu klijāns medī dažādus grauzējus: strupastes, peles, žurkas.
- Mazajām ērcītēm parasti galvenā barība ir sīkie grauzēji, it īpaši strupastes.