strumpulis
strumpulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strumpulis | strumpuļi |
| Ģen. | strumpuļa | strumpuļu |
| Dat. | strumpulim | strumpuļiem |
| Akuz. | strumpuli | strumpuļus |
| Lok. | strumpulī | strumpuļos |
1.Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals.
2.apvidvārds Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
Avoti: LLVV, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man nospļauties par to ka valdībai es esmu tikai štrunta strumpulis priekš Saeimas vēlēšanu dienas.
- Vispār ja ja ēdot veselīgu pārtiku ilgāku laiku, tad ne tikai peld, bet nesmird un ir gaiša nokrāsā un strumpuļa formā.
- Bet soma manā ieskatā ir paredzēta būtiskāku priekšmetu pārnēsāšanai, nevis kaut kādam metāla, plastmasas un sintētikas strumpulim, kas turklāt bieži vien var būt mitrs ( ja ne pilnīgi slapjš) un līdz ar to samitrināt iepriekš minētos būtiskākos priekšmetus.