struma
struma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | struma | strumas |
Ģen. | strumas | strumu |
Dat. | strumai | strumām |
Akuz. | strumu | strumas |
Lok. | strumā | strumās |
Kākslis – palielināts vairogdziedzeris.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņiem tur ir Strumica, mums te ir Struma, bet Grieķijā ir Strīmona, kas ietek Egejas jūrā.
- Gravitss šos mazos audzējus salīdzināja ar virsnieri un virsnieres kortikālu hiperplāziju un secināja, ka šie mezgliņi ir sīkas virsnieru garozas atliekas ( ektopijas) uz nieres virsmas – struma suprarenalis aberata.
- Upe, kuras krastā ir ciems, autobusu pietura un no krāsainām lauskām salipināti, tautastērpos ģērbti bulgāri uz bulgāru valsts tūkstošgadei celta piemineklīša, tomēr nav ne Struma, ne Strīmona.
- Долината на Струма ( Struma valley)
- Retrosternālas strumas ekstirpācija ar kakla pieeju