struņķis
struņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | struņķis | struņķi |
| Ģen. | struņķa | struņķu |
| Dat. | struņķim | struņķiem |
| Akuz. | struņķi | struņķus |
| Lok. | struņķī | struņķos |
struņķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | struņķe | struņķes |
| Ģen. | struņķes | struņķu |
| Dat. | struņķei | struņķēm |
| Akuz. | struņķi | struņķes |
| Lok. | struņķē | struņķēs |
1.Paīss (parasti kā mīksta) gabals.
2.Īss zars.
5.apvidvārds Pagarš cūkas izkārnījumu gabals.
6.apvidvārds Mazs, resns cilvēks.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis raksts radīja lielus protestus no Struņķa pārējo draugu puses.”
- Pēc pārcēlāja atmiņām: “ Niklāvam Struņķim bija mugurā kādi trīs mēteļi.
- Suta, Struņķis, pat Tone bija kā spārnos.
- Struņķis nav redzams, bet laikam “ Sukubā” vakaros ir sastopams.”
- No latvju konstruktīvistiem Struņķa darbi arhitektoniski visnoskaņotākie.”