strihnīns
strihnīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strihnīns | strihnīni |
| Ģen. | strihnīna | strihnīnu |
| Dat. | strihnīnam | strihnīniem |
| Akuz. | strihnīnu | strihnīnus |
| Lok. | strihnīnā | strihnīnos |
Indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (Strychnos) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās – nāvējošs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tika izmantots arī strihnīns, kurš mazās devās padarīja stingrākus nogurušos muskuļus.
- Strihnīna koks
- Savukārt arsēns, strihnīns un citas augu izcelsmes indes, pēc zinātnieku vārdiem, izraisītu daudz ātrāku nāvi nekā tā, kas aprakstīta vēsturiskajos dokumentos.
- Sporta vēsturnieks Alēns Luncenfičers izteicies, ka strihnīna izmantošana bija ne tikai atļauta, bet arī tika uzskatīta par nepieciešamu, lai izturētu prasīgās sacensības.
- Līķa sastingums parādās ātrāk, ja pirms nāves organisma muskuļi bija sasprindzināti, piemēram, no konvulsijas, saindēšanās ar strihnīnu, saskarsmē ar elektrisko strāvu.