streipuļot
streipuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | streipuļoju | streipuļojam | streipuļoju | streipuļojām | streipuļošu | streipuļosim |
| 2. pers. | streipuļo | streipuļojat | streipuļoji | streipuļojāt | streipuļosi | streipuļosiet, streipuļosit |
| 3. pers. | streipuļo | streipuļoja | streipuļos | |||
Pavēles izteiksme: streipuļo (vsk. 2. pers.), streipuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: streipuļojot (tag.), streipuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: streipuļotu
Vajadzības izteiksme: jāstreipuļo
Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīrietis vēroja agresīvo autovadītāju un pamanīja, ka viņš manāmi streipuļo.
- Sievietes ķermenis ielas pusē pieslēja gurnus un streipuļodams atkal nometās četrrāpus.
- Sākumā jau iebraucām vienā grāvī, tagad nevajadzētu turpināt pa grāvjiem streipuļot.
- Ieraudzīju cilvēku, kas streipuļoja ārā no telts pretējās puses.
- Jaunava streipuļodama piegāja pie Lina Norvīda un iekrampējās viņam plecā.