streipelēt1
streipelēt apvidvārds
Vilkt svītras, svītroties (ar zīmuli).
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līču loču streipelējis, kamēr nonācis šai pašā mežmalā.
- Šās redzēja piedzērušu vīru streipelējot nākam