strebeklis
strebeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strebeklis | strebekļi |
| Ģen. | strebekļa | strebekļu |
| Dat. | strebeklim | strebekļiem |
| Akuz. | strebekli | strebekļus |
| Lok. | strebeklī | strebekļos |
2.apvidvārds Gaisagrābslis, vējagrābslis.
Avoti: LLVV, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vārot vienodža strebekli vai vēl ko ģiftīgāku tieši viņam, Herbertam Priedem.
- – Tu man, skuķi, ausī strebekli nemaisi!
- – Un ja tev kaut kas tur rādās nepareizi, tad tikai tāpēc, ka tu neesi daudz redzīgāks par manu strebekļa vārāmo poģi.
- Tante apgriežas un iet atpakaļ uz māju pie sava rabarberu strebekļa.
- Arī igauņi pāri līcim ar ragavām laiduši pie mums uz krogu trumpjus sist un vakara strebekli strebt.