strautene
strautene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strautene | strautenes |
| Ģen. | strautenes | strauteņu |
| Dat. | strautenei | strautenēm |
| Akuz. | strauteni | strautenes |
| Lok. | strautenē | strautenēs |
formā: daudzskaitlis Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, ~200 sugu, Latvijā konstatēts ~30 sugu.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ūdensstrazds barojas ar ūdens bezmugurkaulniekiem — maksteņu, strauteņu, viendienīšu, dūneņu un citu kukaiņu kāpuriem, vēzīšiem, gliemjiem, sīkām zivtiņām.
- Mazuļi uzturas nārsta vietu tuvumā, kur pamatā pārtiek no nelieliem organismiem, piemēram, knišļu, trīsuļodu, viendienīšu un strauteņu kūniņām un kāpuriem.
- Lai gan Zeltactiņas ir īpatnējas ar savām raksturīgām iezīmēm, tās bieži tiek jauktas ar strautenēm ( ) , knābjgalvjiem ( ) vai zvīņspārņiem ( ) .
- Paugurgrēdā atrodas Braslas pieteku Jenceļa, Divupes, Līčupītes un Strautenes augšteces, Lenčupes un tās pietekas Dūkupītes augšteces, Gaujas pietekas Draņķupīte un Ķūķupīte, kā arī Briedes un tās pietekas Mazbriedes augšteces.
- Latvijā sastopamas 23 dažādu kārtu kukaiņi — zvīņenes, viendienītes, spāres, strautenes, spīļastes, prusaki, taisnspārņi, ķērpjutis, dzīvniekutis, tripši, blaktis, cikādes, augutis, vaboles, tīklspārņi, kamielīši, dūneņes, knābjgalvji, makstenes, tauriņi, divspārņi, blusas un plēvspārņi.