strūklot
strūklot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | strūkloju | strūklojam | strūkloju | strūklojām | strūklošu | strūklosim |
| 2. pers. | strūklo | strūklojat | strūkloji | strūklojāt | strūklosi | strūklosiet, strūklosit |
| 3. pers. | strūklo | strūkloja | strūklos | |||
Pavēles izteiksme: strūklo (vsk. 2. pers.), strūklojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strūklojot (tag.), strūklošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strūklotu
Vajadzības izteiksme: jāstrūklo
Plūst strūklas veidā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērni bija tā aizrāvušies, ka siekalas burtiski strūkloja caur gaisa filtru vārstuļiem.
- Baltais šķidrums vairākas minūtes strūkloja viņam uz krūtīm, rokām un sejas, pirms balons iztukšojās.
- Rītausmā notupusies pie pacietīgas govs leknā pļavā, īsta ragana uz mušmires, viņa veikliem pirkstiem bija spaidījusi strūklojošos pupus.
- Jo tieši tur jau bija tas smeķis – vesels pasākums, mocīšanās tamburā, ja vajag strūklot, tualete tikai pēc piecām pieturām.
- Lietus pātagoja palodzi, strūklodams pa stiklu kā vareni strauti, stiprais vējš bija piespiedis kailos papeļu zarus kafejnīcai, kur tie locījās, lūza un skrāpēja ārsienu.