stopalus
stopalus vīriešu dzimtes 3. deklinācijas lietvārds; novecojis; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stopalus | stopali |
| Ģen. | stopalus | stopalu |
| Dat. | stopalum | stopaliem |
| Akuz. | stopalu | stopalus |
| Lok. | stopalū | stopalos |
Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
Avoti: LLVV