stoa
stoa
Senajā Grieķijā galerija, kurai vienā pusē ir siena, bet otrā – kolonnas; ap laukumiem, pie ģimnāzijām, tempļiem u. c., pastaigu un pulcēšanās vieta (no tās cēlies stoicisma nosaukums).
Avoti: LEV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Papuasi lielveikalus dēvē par long stoa.
- Viņš mācīja no stojas ( slēgts portiks vai kolonāde sengrieķu arhitektūrā) " stoa poikile" ( , " krāsotais lievenis") Atēnās, no kura viņa filozofija ieguva šo nosaukumu.
- Kā vienu no pazīstamām šāda veida celtnēm varētu minēt Kanta kapu pie Kēnigsbergas katedrāles, kuru kādreiz sauca " stoa Kantiana".
- "Stoicisms jeb stoja" ( no " stoa poikile" - ar freskām izrotāta portika) - IV gs.p.m.ē. izveidojies antīkās filozofijas virziens, kura pamatlicējs bija Zenons no Kitionas.
- Stoja ( ( " stoa")) — antīkajā grieķu arhitektūrā garš galerijas veida portiks, t.i. ar jumtu pārsegta kolonāde parasti ar vienu vai divām kolonnu rindām un ar sienu gar vienu garo malu.