stirināt
Lietojuma biežums :
stirināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stirinu | stirinām | stirināju | stirinājām | stirināšu | stirināsim |
| 2. pers. | stirini | stirināt | stirināji | stirinājāt | stirināsi | stirināsiet, stirināsit |
| 3. pers. | stirina | stirināja | stirinās | |||
Pavēles izteiksme: stirini (vsk. 2. pers.), stiriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stirinot (tag.), stirināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stirinātu
Vajadzības izteiksme: jāstirina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad Jons Motiejus pamāja puišiem, lai tie rokas gaisā stirinošo Bonifācu aizved pāri muižas pagalmam uz piedarbu, kur tam uz salmu kūļiem jau bija sataisīta guļvieta, klaidonis piepeši iebakstīja viņam ar pirkstu tieši krūtīs, teikdams: " Godāts kungs perē tukšu olu, tā ola ir tukša, kungs velti perē, vai bija vērts tik daudz dzīves atdot sasmirduša vanckara dēļ?"
- Mums abiem štimmēja , mūsu kautiņu skati vienmēr gāja uz ovācijām Zigis jau tāds liels augumā , paņēma mani pār plecu , lai tik daudz nestirinās
- Šis nu stirinot kājas un meitenes gribētu pacelt kraģīti, bet tūliņ ir priekšā tāds mazs sarkans vīriņš un neļaun.