stimuls
stimuls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stimuls | stimuli |
| Ģen. | stimula | stimulu |
| Dat. | stimulam | stimuliem |
| Akuz. | stimulu | stimulus |
| Lok. | stimulā | stimulos |
Parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko); ierosinošais kairinājums.
Avoti: LLVV, PsA
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Japāņi par visjutainākiem cilvēka pozitīvas izturēšanās stimuliem uzskata lepnumu un pašcieņu.
- Pateicoties prasmju neievērot neatbilstošus stimulus attīstībai, spēj attīstīties problēmu risināšana.
- Parādoties kontaktam, patērētājs pievērš uzmanību stimulam un uzsāk tā apstrādi .
- Mārketinga prakse nereti prasa novērtēt, kādas stimulu atšķirības uztvers patērētājs.
- Izrādās, ka arī testā iekļautais stimula veids var ietekmēt rezultātu.