stilot
stilot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stiloju | stilojam | stiloju | stilojām | stilošu | stilosim |
| 2. pers. | stilo | stilojat | stiloji | stilojāt | stilosi | stilosiet, stilosit |
| 3. pers. | stilo | stiloja | stilos | |||
Pavēles izteiksme: stilo (vsk. 2. pers.), stilojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stilojot (tag.), stilošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stilotu
Vajadzības izteiksme: jāstilo
Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To pamanīja arī Pastaigas redaktore Inita Saulīte-Zandere un aicināja stilot Pastaigā.
- 2006. gadā Polijas pasts izdeva pastmarku ar Stilo bākas attēlu.
- Ja dārgajai kulei pārplīsa plastikāta rokturis, salīmēja ar leikoplastu un stiloja tālāk.
- īsti, bet kad — tikai stilo?
- Pēc sākotnējiem panākumiem Oto II 982. gadā Itālijas dienvidos cieta pilnīgu sakāvi neveiksmīgā Stilo kaujā pret musulmaņu armiju.