stignis
stignis apvidvārds
Staigns purvs; stignājs.
Avoti: KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un arī pati esmu stignī pusnogrimis baļķis, vagā pusnoslīcis tupenis, kas nevis balti un smaržīgi kūp galdā, bet bezcerīgi pūst dubļos.
- Bet kālab lai mēs cauri eglēm būtu cirtuši uz stigni, kur vienīgi vīgriezes čumurojās, tikai bebrukārkliņi gatavināja savas dullās ogas, un labi ja varbūt kāda piepe auga uz slidenām siekstām un veciem trupekšņiem?
- Lai gan vārdnīcas un vietvārdi nereti apstiprina šādu leksēmu semantikas dalījumu, iespējams, ka dažos gadījumos tas ir metonīmisks pārnesums, tādēļ leksēmas, kuru denotāts nav precīzs un dažādos laikos un areālos ir mainījies, pie purvāju apelatīviem jāizdala kā īpaša grupa – ( nelielu) purvainu vietu nosaukumi: alksna, cikste, čāpste, čīkstele, čūksnis, dubrājs, duga, duknējums, duncka, dūce, garlis, laipāja ( laipajas), lānāja, lē ¶ na, lieknājs, ļūns, miklaine, miklājs, palēvene, pāzis, pelce, plasa, plauva, plecis, ploga, pluocis, pūņa, puopājs, puope, puržava, raista, rāviņš, renstele, slapjūksnējs, slīksna, slīkšņa, staiga, staigna, staignājs, staignis, staigznis, stiegna, stiegnējums, stiglājs, stigls, stignis, stigznis, strigans, umzis.