stiegrainums
stiegrainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stiegrainums | stiegrainumi |
| Ģen. | stiegrainuma | stiegrainumu |
| Dat. | stiegrainumam | stiegrainumiem |
| Akuz. | stiegrainumu | stiegrainumus |
| Lok. | stiegrainumā | stiegrainumos |
Vispārināta īpašība → stiegrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es, protams, labprāt uzklausītu viņa ieteikumus par veselīgu uzturu un perfekto treniņu programmu, bet ir grūti tos saprast, ja vārdi nāk no mutes, kas aizspiesta ar ozola zara stiegrainuma bicepsu.