stiebraugi
stiebraugs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stiebraugs | stiebraugi |
| Ģen. | stiebrauga | stiebraugu |
| Dat. | stiebraugam | stiebraugiem |
| Akuz. | stiebraugu | stiebraugus |
| Lok. | stiebraugā | stiebraugos |
1.Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stiebraugu novākšanas mašīnu teorija un aprēķins.
- Valsts ziemeļos atrodas Lībijas un Nūbijas tuksneši, kuros gandrīz nekas neaug ( šajos tuksnešos ir tikai sausās zāles, stiebraugi, reti koki, semi-tuksneši un oāzes).