stiba
stiba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stiba | stibas |
| Ģen. | stibas | stibu |
| Dat. | stibai | stibām |
| Akuz. | stibu | stibas |
| Lok. | stibā | stibās |
stibele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stibele | stibeles |
| Ģen. | stibeles | stibeļu |
| Dat. | stibelei | stibelēm |
| Akuz. | stibeli | stibeles |
| Lok. | stibelē | stibelēs |
1.Tievs nolauzts zars; arī vica.
Stabili vārdu savienojumiŅemt (rokā) stibu (arī žagaru, koku).
- Ņemt (rokā) stibu (arī žagaru, koku) idioma — pērt, sist (kādu)
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lācim dibenā ar kādu stibu badīt – tas nav prāta darbs.
- Nezarota stiba īsināma apmēram 1 – 1,10 metru augstumā virs zemes. «
- Var ņemt drāts galus vai bērza stibas, un burvju rīkstīte ir gatava.
- Kopumā to ir vismaz divdesmit, un dažiem rokās ir neliela izmēra stibas.
- Anita nikni uzšāva Liepai ar stibu — pār kādu taču vajadzēja nīgrumu izgāzt.