stereotipēt
stereotipēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: poligrāfijaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stereotipēju | stereotipējam | stereotipēju | stereotipējām | stereotipēšu | stereotipēsim |
| 2. pers. | stereotipē | stereotipējat | stereotipēji | stereotipējāt | stereotipēsi | stereotipēsiet, stereotipēsit |
| 3. pers. | stereotipē | stereotipēja | stereotipēs | |||
Pavēles izteiksme: stereotipē (vsk. 2. pers.), stereotipējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stereotipējot (tag.), stereotipēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stereotipētu
Vajadzības izteiksme: jāstereotipē
Gatavot, izliet stereotipus 1(1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piecu lekciju ciklā Vaira Vīķe - Freiberga, kā vēsta Universitātes hronika, « proponēja teoriju, ka mutvārdu literatūra, līdzīgi runas valodai, sastāv no zināma skaita stereotipētu, iemācītu vienību, kas sastāda runātāja vai dziedātāja pamata repertuāru.