stencele
stencele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stencele | stenceles |
| Ģen. | stenceles | stenceļu |
| Dat. | stencelei | stencelēm |
| Akuz. | stenceli | stenceles |
| Lok. | stencelē | stencelēs |
stencelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stencelis | stenceļi |
| Ģen. | stenceļa | stenceļu |
| Dat. | stencelim | stenceļiem |
| Akuz. | stenceli | stenceļus |
| Lok. | stencelī | stenceļos |
1.Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
2.apvidvārds Pāri par divi metri garš apaļkoks, ko izmantoja kā balstu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Teritorijas plānotāja Zane Štencele 3807909 Z. Stencele saldus.lv
- Rīga , 1977 STENCELE , Gunta
- Kopā ar Kristapu donoru dienā asinis nodot bija atbraukušas arī studiju biedrenes Dace Tihomirova un Kristiāna Stencele.
- Un, lūk, šai rietumu - austrumu virzienā ejošajā kalnu grēdā sākumu rod vairāki nelieli strautiņu Gaujiņa ( piebaldzēnu izloksnē Gaujīna), Vējupīte ( Dziļais grāvis), Zīļupīte ( vecās kartēs arī Stencele), Pinciņa ( izloksnē Pinkīna), Skujupīte un labi zināmā Balga ( Piebaldzīna, Pilsupīte, Griškupīte).