stenējiens
stenējiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stenējiens | stenējieni |
| Ģen. | stenējiena | stenējienu |
| Dat. | stenējienam | stenējieniem |
| Akuz. | stenējienu | stenējienus |
| Lok. | stenējienā | stenējienos |
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → stenēt1.
2.Vienreizēja paveikta darbība → stenēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš nespēja ne vārda izrunāt , tikai dobji stenējieni , kā kad tas būtu smagi ievainots , nāca pār viņa lūpām
- Ir diezgan pagrūti noticēt, ka vokālu izpilda viens cilvēks, jo tas nepārtraukti variē no absolūtas klasikas - Schuldiner'īgiem un Tardy'iskiem piesmakušiem pus-growla stenējieniem - līdz izmisīgiem kviecieniem, sausiem rējieniem, sulīgiem rukšķiem un pat lieliskiem burbuļojošiem kanalizācijas cauruļu trokšņiem, kuri pa spēkam ir tikai retajam grindcore vokālistam.