steatīts
steatīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | steatīts | steatīti |
| Ģen. | steatīta | steatītu |
| Dat. | steatītam | steatītiem |
| Akuz. | steatītu | steatītus |
| Lok. | steatītā | steatītos |
1.Gaišpelēks iezis, ko gk. veido talks.
2.Mākslīgs izolācijas materiāls, ko iegūst no talka apstrādes atliekām.
Avoti: LLVV, SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vampumu noapaļoja un pēc tam ar īpašu koka un kvarca urbi, un steatītu urba caurumu.
- Dabiskais steatīts un talks, sadrupināts vai saberzts pulverī
- Dabiskais steatīts, rupji sadrupināts vai
- Dabiskais steatīts, rupji sadrupināts
- Dabiskais steatīts, rupji sadrupināts vai nesadrupināts, sazāģēts vai nesazāģēts vai citādi apstrādāts taisnstūrveida ( ieskaitot kvadrātu) blokos vai plātnēs; talks: