staltaudzis
staltaudzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | staltaudzis | staltaudži |
| Ģen. | staltaudža | staltaudžu |
| Dat. | staltaudzim | staltaudžiem |
| Akuz. | staltaudzi | staltaudžus |
| Lok. | staltaudzī | staltaudžos |
staltaudze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | staltaudze | staltaudzes |
| Ģen. | staltaudzes | staltaudžu |
| Dat. | staltaudzei | staltaudzēm |
| Akuz. | staltaudzi | staltaudzes |
| Lok. | staltaudzē | staltaudzēs |
1.Tas (tāds), kam ir stalts augums.
2.Tas (tāds), kas ir stalti izaudzis (par augiem, parasti kokiem).
2.1.Tas (tāds), kur aug stalti koki (parasti par mežu).
Avoti: LLVV