staipīt
staipīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | staipu | staipām | staipīju | staipījām | staipīšu | staipīsim |
| 2. pers. | staipi | staipāt | staipīji | staipījāt | staipīsi | staipīsiet, staipīsit |
| 3. pers. | staipa | staipīja | staipīs | |||
Pavēles izteiksme: staipi (vsk. 2. pers.), staipiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: staipot (tag.), staipīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: staipītu
Vajadzības izteiksme: jāstaipa
1.Vairākkārt stiept1.
1.1.Vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
2.Vairākkārt kustināt, iztaisnot (ķermeņa daļas), piemēram, lai vingrinātu (tās).
3.sarunvaloda Ar pūlēm, grūtībām nēsāt (ko).
Stabili vārdu savienojumiStaipīt (arī snaikstīt) kaklu. Staipīt kaulus. Stiept gumiju; staipīt gumiju.
- Staipīt (arī snaikstīt) kaklu — vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt
- Staipīt kaulus kolokācija — staipīt locekļus
- Stiept gumiju; staipīt gumiju vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — slinkot; ļoti lēni negribīgi ko darīt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diegu staipot, tas sadalījās neskaitāmās vēl sīkākās vijīgās lipīgās šķiedrās.
- Nav vērts staipīt lielos rulonus novietnēs, tāpēc tie ir ārpusē.
- un kaut kādi veči analīžu paraugus var staipīt iekšā un ārā?
- Kad biju izdarījusi šo atklājumu, sāku blociņus visur staipīt līdzi.
- Griestiem pielipa melni kvēpi, sodrēji un piķis staipīja un skaitīja pirkstus.