stahanovietis
stahanovietis [staˈhanovietis] vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | stahanovietis | stahanovieši |
Ģen. | stahanovieša | stahanoviešu |
Dat. | stahanovietim | stahanoviešiem |
Akuz. | stahanovieti | stahanoviešus |
Lok. | stahanovietī | stahanoviešos |
stahanoviete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | stahanoviete | stahanovietes |
Ģen. | stahanovietes | stahanoviešu |
Dat. | stahanovietei | stahanovietēm |
Akuz. | stahanovieti | stahanovietes |
Lok. | stahanovietē | stahanovietēs |
Padomju Savienībā strādnieks, kas pārsniedza izvirzītos ražošanas uzdevumus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Džordžs Orvels savā grāmatā Dzīvnieku ferma attēlo Bokseri kā simbolisku stahanoviešu pārstāvi.
- Pēc tam Stahanovu uzaicināja uz stahanoviešu kustības jubilejas pasākumu.
- Šī pretrunīgā neatbilstība tomēr netraucēja Valsts mākslas muzejam iegādāties Beļcovas gleznoto stahanovieša portretu.
- Liekot pirmo akmeni, strādā kā stahanovietis.
- Viņa uzauga komunālajā dzīvoklī numur 11. Nelielā trīsstāvu mājiņā ar dārzu Stahanoviešu tilta tuvumā.