stūrains1
Lietojuma biežums :
stūrains īpašības vārds
Locīšana
stūraini apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri; tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
PiemēriPašā laukuma vidū valdonīgi rēgojās liela koka baraka, zema, stūraina, ar trim durvīm, kas visas atradās vienā un tai pašā ēkas pusē.
Tulkojumiangular.
1.1.Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriManam muskuļotajam, bet pārāk stūrainajam augumam no vēsuma uzmetās zosāda.
1.2.Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
PiemēriViņi nemaz nebūtu uzzinājuši, kā sauc vietu, kur atkūlušies, ja mežmalā jaunajā zālītē nebūtu uzgājuši apsūnojušu bērza dēli, uz kura stūrainiem, jocīgiem burtiem bija uzrakstīts kaut kas pagalam nesaprotams.
2.Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (par, parasti cilvēku vai dzīvnieku, kustībām).
PiemēriTas man par manām sagandētajām plaušām, par manu kurlo ausi un stūraino gaitu.
2.1.Tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriViņš ir neveikls, stūrains, runā bikli.
Avoti: LLVV, ME, T
Korpusa piemēri:šeit