stīpa
stīpa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stīpa | stīpas |
| Ģen. | stīpas | stīpu |
| Dat. | stīpai | stīpām |
| Akuz. | stīpu | stīpas |
| Lok. | stīpā | stīpās |
1.Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
2.Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
2.1.apvidvārds Klūga, ko izmanto šādai stiprināšanai vai rotāšanai.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varēja redzēt, kā visi 50 gadus zem stīpām bija urbuši.
- Piepeši melnās un baltās līnijas kā metāla stīpas sajoza mūsu augumus.
- Jo dziļāk viņa brien, jo stīpa ap galvu atlaižas vaļīgāk.
- Danilo Galināri metiens pēdējā sekundē no savas laukuma puses trāpīja pa stīpu...
- Visam paši gājuši cauri, locījuši stīpas, lai var uzstiept ādu.