stērbele
stērbele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stērbele | stērbeles |
| Ģen. | stērbeles | stērbeļu |
| Dat. | stērbelei | stērbelēm |
| Akuz. | stērbeli | stērbeles |
| Lok. | stērbelē | stērbelēs |
1.Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
2.Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
Stabili vārdu savienojumiLaizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles.
- Laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neviens netur aiz stērbeles šaipus un neviens nevelk aiz matiem taipus.
- Un, re, uz vāka bērni ar sarkanu lakatu stērbelēm!
- Nopietnība un zem tās stērbelēm pirms rudens uzrodas arī niknas skumjas.
- Suns rēkdams bāza savu purnu dēļu spraugās, tvarstot viņas stērbeles.
- Smalkāk sagriež arī skābos kāpostus, lai nav pārāk garas kāpostu stērbeles.