stērķelēt
stērķelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stērķelēju | stērķelējam | stērķelēju | stērķelējām | stērķelēšu | stērķelēsim |
| 2. pers. | stērķelē | stērķelējat | stērķelēji | stērķelējāt | stērķelēsi | stērķelēsiet, stērķelēsit |
| 3. pers. | stērķelē | stērķelēja | stērķelēs | |||
Pavēles izteiksme: stērķelē (vsk. 2. pers.), stērķelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stērķelējot (tag.), stērķelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stērķelētu
Vajadzības izteiksme: jāstērķelē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpretī tagad, iepretim stērķelētajam baltumam, vairs nejūtos tik brašs.
- Tur logi vienmēr bija aizvilkti ar baltiem, stērķelētiem aizkariem, nevienas šķirbiņas.
- Aprīļa nakts debesis kā stērķelēts upeņu ķīselis.
- Tev taisnība, oficiālas pusdienas ar stērķelētām salvetēm prasītu lielu izturību un diez vai rosinātu uz nepiespiestām sarunām.
- Rāvas slapjums sūcas augšup pa kokvilnas zeķēm, asaras notek gar zodu un mitrina skolas blūzītes stērķelēto apkakli.