stārks1
stārks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | stārks | stārki |
Ģen. | stārka | stārku |
Dat. | stārkam | stārkiem |
Akuz. | stārku | stārkus |
Lok. | stārkā | stārkos |
starks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | starks | starki |
Ģen. | starka | starku |
Dat. | starkam | starkiem |
Akuz. | starku | starkus |
Lok. | starkā | starkos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neesu jau nekāds stārks.
- Par detalizētu informāciju jāpateicas lauksaimniecības biedrības vadītāja Ļaudonas draudzes mācītāja Kārļa Avota trīsdesmit deviņas minūtes garajai runai, ar ko viņš 1904. gada 11. janvārī uzstājās gada sapulcē, “ ļoti aizgrābjošos, labi pārdomātos un “ stingros” vārdos” cenšoties pierādīt, cik “ samaitājošs iespaids mākslai uz Ļaudonas draudzi”: “ ( ..) un tur vidū, pie ūdens, tas stārks…
- 1) starks ( biežāk šādi nekā stārks vai starķis).
- Kā stārks, tik kāju pārmijis.
- Mati tev kā stārka ligzda.