stājglezna
stājglezna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stājglezna | stājgleznas |
| Ģen. | stājgleznas | stājgleznu |
| Dat. | stājgleznai | stājgleznām |
| Akuz. | stājgleznu | stājgleznas |
| Lok. | stājgleznā | stājgleznās |
Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Renesanses meistari akvareli izmantoja stājgleznu unfresku izstrādāšanai.
- Ignorējot Maļeviča koncepcijas filozofisko pusi, Strunke apspēlēja virziena vizuālos iespaidus – ap 1920. gadu stājgleznu fonos dekoratīvi “ inkrustēti” supremātiski elementi.
- Stājgleznās Strunkes plaknē pārvaldītā dekoratīvā un lakoniskā “ ģeometrija” pārauga apjomīgākā un telpiskākā formveidē, pēc atgriešanās Latvijā neilgi savienojot apgūto itāļu primitīvistu “ mācību” ar vēsu perfekciju pittura metafisica vai jaunās lietišķības garā, kas ietekmējis arī viņa grafisko izteiksmi.
- Kāds apskatnieks vernisāžā vērojis rakstnieku: “ ( ..) skatās šur un tur, bet aizvien pamet acis uz savu portreju “ iekš zila””, ko pēc skates iegādājās Rīgas pilsētas mākslas muzejs, padarot par vienu no Strunkes pirmajām pazīstamajām stājgleznām.
- 451.35. Stājgleznu RESTAURATORS – profesijas kods " 2651 36";