stādināt
Lietojuma biežums :
stādināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
2.Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri