stādināt
stādināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stādinu | stādinām | stādināju | stādinājām | stādināšu | stādināsim |
| 2. pers. | stādini | stādināt | stādināji | stādinājāt | stādināsi | stādināsiet, stādināsit |
| 3. pers. | stādina | stādināja | stādinās | |||
Pavēles izteiksme: stādini (vsk. 2. pers.), stādiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stādinot (tag.), stādināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stādinātu
Vajadzības izteiksme: jāstādina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
2.Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrkārt, kā redzams attēlā, policijas darbinieki automašīnas mierīgi stādināja vidējā joslā.
- Skaidrojam, ka pa ceļam neviens robežpostenis nebija, neviens mūs nestādināja utt.
- Viņi uz mums paskatās ar vienu aci, bet ne stādina, ne kā citādāk reaģē.
- Ieņēmumu dienests nestāvēs uz ceļiem un neveiks nekādus reidus ar mērķi stādināt mašīnas un skaitīt naudu.
- Automašīna tika stādināta no brauktuves malas, policistam norādot ar zizli, ka vadītājam jāapstājas stāvvietā.