stādaigs
stādaigs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stādaigs | stādaigi |
| Ģen. | stādaiga | stādaigu |
| Dat. | stādaigam | stādaigiem |
| Akuz. | stādaigu | stādaigus |
| Lok. | stādaigā | stādaigos |
2. Stāvkoku žogs.
3.Atspiežamais koks.
Avoti: LLVV, TlV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Tas viss ir stulbums, — stādaigs saka, — labāk parādīsim viņam nogriezto galvu.
- — stādaigs saka savā griezīgajā balstiņā.
- — stādaigs rēc.
- — stādaigs saka.