Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
spītēties
Lietojuma biežums :
spītēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
1.1.Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri