spīles
spīle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Ierīce, rīks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī; rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
1.1.Rīks, kas sastāv no vienā galā savienotiem, parasti diviem, zariem un ko izmanto (kā) satveršanai, noturēšanai.
2.joma: zooloģija Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
3.apvidvārds Parastā niedre (“Pragmites communis”).
Stabili vārdu savienojumiDzelzs loks (arī spīles). Iedzīt (kā) spīlēs. Ielikt asti spīlēs. Kā (vēža) spīlēs. Spīļu arkls.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri