spārdīties
spārdīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spārdos | spārdāmies | spārdījos | spārdījāmies | spārdīšos | spārdīsimies |
| 2. pers. | spārdies | spārdāties | spārdījies | spārdījāties | spārdīsies | spārdīsieties, spārdīsities |
| 3. pers. | spārdās | spārdījās | spārdīsies | |||
Pavēles izteiksme: spārdies (vsk. 2. pers.), spārdieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spārdoties (tag.), spārdīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spārdītos
Vajadzības izteiksme: jāspārdās
1.Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni; vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
2.parasti formā: trešā persona Vairākkārt spert (par zibeni, pērkonu).
Stabili vārdu savienojumiLausks sper; lausks spārda; lausks spārdās; lausks sprēgā.
- Lausks sper; lausks spārda; lausks spārdās; lausks sprēgā idioma — saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad bērnam sākas trauksme, nemiers, sāk spārdīties un raudāt.
- Es spārdos un kliedzu, un raudu, bet izrauties nespēju.
- Manī spārdās bērns, un man ir pilns grozs ar sēnēm.
- Es spārdītos un pretotos, bet klusībā zinātu, par ko.
- Es nekliedzu, es nespārdījos, es neskrēju pie loga.