spurtot
spurtot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; joma: fiziskā kultūra un sportsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spurtoju | spurtojam | spurtoju | spurtojām | spurtošu | spurtosim |
| 2. pers. | spurto | spurtojat | spurtoji | spurtojāt | spurtosi | spurtosiet, spurtosit |
| 3. pers. | spurto | spurtoja | spurtos | |||
Pavēles izteiksme: spurto (vsk. 2. pers.), spurtojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spurtojot (tag.), spurtošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spurtotu
Vajadzības izteiksme: jāspurto
Strauji palielināt ātrumu (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spurtojām , kaut gan augšā , izejot uz kalna plato un ieraugot kārtējo akmeņu lauku desmit kilometru garumā , nomāktība atkal nebija tālu
- apkārtne un tad var spurtot, taču daudz ko neredz.
- Haralds spurto jau pirmajā starpfinišā un savāc trīs punktus, cenšas arī otrajā, bet paliek bešā.
- Spurtojām, kaut gan augšā, izejot uz kalna plato un ieraugot kārtējo akmeņu lauku desmit kilometru garumā, nomāktība atkal nebija tālu.
- Un kad viņš sāka kāpumā spurtot, atmiņā uzreiz ataust 2007.gada pasaules čempionāta stafetes pēdējais posms stadionā, un tad par 100% kļūst skaidrs, ka tas ir viņš.