spurgulis
spurgulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spurgulis | spurguļi |
| Ģen. | spurguļa | spurguļu |
| Dat. | spurgulim | spurguļiem |
| Akuz. | spurguli | spurguļus |
| Lok. | spurgulī | spurguļos |
1.Ziemassvētku rotājums puzuris.
2.Straujš, dusmīgs cilvēks.
3.Pile, lāse; malks.
4.Apinis.
5.Tarkšķis, plerkšķis.
6.Mudžeklis.
Stabili vārdu savienojumiPakulu spurgulis.
- Pakulu spurgulis kolokācija — pakulu mudžeklis
Avoti: TlV, VV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Puzuris, lukturis, krīģis jeb spurgulis ir tradicionāls iekaramais telpu rotājums, kas gatavots uz diega saverot niedru, salmu vai smilgu posmiņus un papildinot tos ar ēveļskaidām, dzīpariem, putnu spalvām un lupatu vai papīra gabaliņiem.