spurdziens
spurdziens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spurdziens | spurdzieni |
| Ģen. | spurdziena | spurdzienu |
| Dat. | spurdzienam | spurdzieniem |
| Akuz. | spurdzienu | spurdzienus |
| Lok. | spurdzienā | spurdzienos |
1.Vienreizēja paveikta darbība → spurgt1.
2.Vienreizēja paveikta darbība → spurgt2.
3.Vienreizēja paveikta darbība → spurgt3.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākumā dzirdams pa spurdzienam, bet beigu beigās klasē atkal ir klusums.
- Viņš mums balsi trenē ar visādām spalgām notīm - ievelk elpu un palaiž tādu spurdzienu.
- Mirjamas smējiens pārvēršas nervozā spurdzienā.
- Blakus globusam atskanēja viegls spurdziens.
- Pēc mūsu kolektīvā spurdziena, kurš te ar burtiem nav uzrakstāms, viņa atmet ar roku un iedzer vēl šampanieti.