spunda
spunda apvidvārds
1.Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek.
2.Pie tačiem lietojams ķīlis no šķelta mieta.
3.Kantains drēbes gabaliņš, kas uzšūts vīrieša kreklam, kur beidzas krūtis.
Avoti: EH, VV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet cik tad nu spundas caurums liels
- Vairāk reizes ap mucu staigājis , viņš ož pie spundas cauruma un akurāt noģied , ka iekš mucas ir gaļa
- Pa spundas caurumu lūrēdams , viņš redz lielu vilku , kas kaulus sakrimtis nu dodas uz mucas pusi , laikam saozdams zēna neēsto gaļas gabalu
- Kad mežā apmaldās un ja ir maize līdz un spundā sviests , tad vajaga , spundu ēdot , skatīties uz mežu , līdz spunds saēsts , tad zinās pāriet mājā
- Šā un tā ap mucu izgrabinājies un gaļas nevarēdams dabūt , viņš beigās bāž asti pa spundas caurumu mucā un sāk iekš mucas vēdīnāt , laikam domādams , ka gaļa pieķersies , bet nepieķērās vis gaļa , bet zēns sagrāba dūšīgi aiz astes un uzsauca