spulgums1
spulgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spulgums | spulgumi |
| Ģen. | spulguma | spulgumu |
| Dat. | spulgumam | spulgumiem |
| Akuz. | spulgumu | spulgumus |
| Lok. | spulgumā | spulgumos |
Vispārināta īpašība → spulgs 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iz zemes kūpot lietas asins spulgums dveš,
- Tavu acu spulgums spožais ,