sprukt
sprukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sprūku | sprūkam | spruku | sprukām | sprukšu | spruksim |
| 2. pers. | sprūc | sprūkat | spruki | sprukāt | spruksi | spruksiet, spruksit |
| 3. pers. | sprūk | spruka | spruks | |||
Pavēles izteiksme: sprūc (vsk. 2. pers.), sprūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sprūkot (tag.), sprukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spruktu
Vajadzības izteiksme: jāsprūk
1.Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
1.1.Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) – piemēram, par vielu.
1.2.Strauji laisties vaļā (parasti par rokām).
1.3.Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
1.4.Savienojumā ar "vaļā": pēkšņi, negaidīti norisēt (par šāvienu).
2.sarunvaloda Ātri, bēgšus virzīties.
2.1.Rast izeju (no nevēlama stāvokļa).
3.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Zūdot balstam, saistījumam u. tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem).
4.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona; parasti kopā ar: "vaļā" Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
4.1.Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Naudu saņēmis arī Zilberts ar sievu, to esot izmaksājusi Sprukta.
- It īpaši pietrūka Jāņa Sprukta, Gunta Galviņa un Mārtiņa Karsuma.
- Savukārt Sprukts, kurš iedzīvojies ceļgala savainojumā, šajā mačā nepiedalījās.
- Sprukts ceļgala traumu guva oktobra sākumā īsi pēc pārcelšanās uz Jaroslavļu.
- To Saturns no tevis turpina pieprasīt un no tā nekur nespruksi.