spricēt
spricēt apvidvārds
1.Injicēt.
2.Šļakstīt, smidzināt (šķidrumu).
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piecas dienas spricēja, laida sistēmas, līdz lēnām viss pārgāja.
- Kāda topošā māmiņa jau pēdējos gaidību mēnešos spricējusi pati sev vēnā narkotikas.
- Es neatceros, kad kādam tiešām būtu kas spricēts.
- - Patika spricēt virsū.
- Noguldījām Ilzīti pēdējā solā, medmāsa viņai spricēja dibenā.