spraugot
spraugot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spraugoju | spraugojam | spraugoju | spraugojām | spraugošu | spraugosim |
| 2. pers. | spraugo | spraugojat | spraugoji | spraugojāt | spraugosi | spraugosiet, spraugosit |
| 3. pers. | spraugo | spraugoja | spraugos | |||
Pavēles izteiksme: spraugo (vsk. 2. pers.), spraugojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spraugojot (tag.), spraugošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spraugotu
Vajadzības izteiksme: jāspraugo
Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas sprauga vai spraugas.
Avoti: LLVV