spraude
spraude sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spraude | spraudes |
| Ģen. | spraudes | spraužu |
| Dat. | spraudei | spraudēm |
| Akuz. | spraudi | spraudes |
| Lok. | spraudē | spraudēs |
1.Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta.
2.Priekšmets (piemēram, kārts), kuru iesprauž kur, lai ko apzīmētu.
3.Lukturis (kurā ieliek sveci).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man pilnas kabatas ar spraudēm
- un ar matu spraudi nobužināt
- Izmantoju visu pieļaujamo makšķerēšanas rīku un āķu daudzumu, tikai uz katra āķa spraužu citu ēsmu, jo vēdzeles dažbrīd ir kaprīzas.
- "Lai pasargāt sevi un savus tuvākos no noskaušanas, ļaunas acs, iespraudiet zem apģērba atloka drošības adatu, der arī matu spraudes, brošas."
- Tukšs, pašaurs priekšnams, zīmoglakas un tintes smaka — šī otrā vienmēr atgādina asiņu un dzelzs smaku – , pie sienas maza plāksne ar pavēļu lapiņām, kuras piedurtas ar spraudēm.