sprāgt1
Lietojuma biežums :
sprāgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
1.1.Šaut šāviņu, lodi (par šaujamieroci).
2.parasti formā: trešā persona Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku); kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
2.1.Strauji plaisāt, parasti palielinoties spiedienam, spriegumam.
2.2.Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem).
3.sarunvaloda Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
3.1.Par priekšmetiem, vielām.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri