sportot
sportot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sportoju | sportojam | sportoju | sportojām | sportošu | sportosim |
| 2. pers. | sporto | sportojat | sportoji | sportojāt | sportosi | sportosiet, sportosit |
| 3. pers. | sporto | sportoja | sportos | |||
Pavēles izteiksme: sporto (vsk. 2. pers.), sportojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sportojot (tag.), sportošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sportotu
Vajadzības izteiksme: jāsporto
Nodarboties ar sportu.
PiemēriĀris braukāja pa pasauli un sportoja.
- Āris braukāja pa pasauli un sportoja.
- Sportot viņam bija darbs.
- Nedaudz šaubās, vai likt ķeksi pie "Pavadīt laiku pie TV" vai pie" Sportot".
- Man nekas nesāp – nekas man nekaiš – es varu doties ārpus mājas un sportot.
- Protams, ne jau prēmiju dēļ sportoju, taču arī tas ir patīkams aspekts.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit